तथा तु देव्या स कृतप्रदक्षिणो निपीड्य मातुश्चरणौ पुनः पुनः।
जगाम सीतानिलयं महायशाः स राघवः प्रज्वलितः स्वया श्रिया॥
tathā tu devyā sa kṛta-pradakṣiṇo
nipīḍya mātuś caraṇau punaḥ punaḥ
jagāma sītā-nilayaṁ mahā-yaśāḥ
sa rāghavaḥ prajvalitaḥ svayā śriyā
tathā tu = thus; devyā saḥ kṛta-pradakṣiṇaḥ = after the queen favored Him; nipīḍya = clasped and offered His respects; mātuḥ = His mother’s; caraṇau = feet; punaḥ punaḥ = repeatedly; jagāma = then went; sītā-nilayam = to Sītā’s residence; mahā-yaśāḥ = of great fame; saḥ = Rāma; rāghavaḥ = Rāghava; prajvalitaḥ = glowing; svayā = with His natural; śriyā = glory.
After the queen favored Him thus, Rāma repeatedly clasped His mother’s feet and offered His respects. Then Rāghava of great fame, glowing with His natural glory, went to Sītā’s residence.
[1] upasparśas tv ācamanam. (Amara)
[2] śarma śāta-sukhāni ca. (Amara)
[3] daṁśas tu vana-makṣikā. (Amara)
[4] samālambho vilepanam. (Amara)