आश्वासयन्ती विविधैश्च वाक्यैर्वाक्योपचारे कुशलानवद्या।
रामस्य तां मातरमेवमुक्त्वा देवी सुमित्रा विरराम रामा॥
āśvāsayantī vividhaiś ca vākyair
vākyopacāre kuśalānavadyā
rāmasya tāṁ mātaram evam uktvā
devī sumitrā virarāma rāmā
āśvāsayantī = [thus] consoled; vividhaiḥ ca = with many; vākyaiḥ = words; vākya-upacāre = in verbal comparisons; kuśalā = expert; anavadyā = the spotless; rāmasya = Rāma’s; tām mātaram = mother; evam = thus; uktvā = having spoken; devī = queen; sumitrā = Sumitrā-devī; virarāma = stopped; rāmā = who reminded [Kausalyā] of Rāma.
Expert in verbal comparisons, the spotless queen [thus] consoled Rāma’s mother with many words. Having spoken thus, Sumitrā-devī who reminded [Kausalyā] of Rāma stopped.1
1 Technical note: rāmā rāma-viṣayaka-smṛtimatī. rāmā-śabda arśa-ādy-aj-antaḥ.