रावणावरजः कश्चित्खरो नामेह राक्षसः।
उत्पाट्य तापसान्सर्वाञ्जनस्थाननिकेतनान्॥
धृष्टश्च जितकाशी च नृशंसः पुरुषादकः।
अवलिप्तश्च पापश्च त्वां च तात न मृष्यते॥
rāvaṇāvarajaḥ kaścit kharo nāmeha rākṣasaḥ
utpāṭya tāpasān sarvāñ janasthāna-niketanān
dhṛṣṭaś ca jita-kāśī ca nṛśaṁsaḥ puruṣādakaḥ
avaliptaś ca pāpaś ca tvāṁ ca tāta na mṛṣyate
rāvaṇa-avarajaḥ = younger brother of Rāvaṇa; kaścit = a; kharaḥ = Khara; nāma = named; iha = here; rākṣasaḥ = a rākṣasa; utpāṭya = has extirpated; tāpasān = the ascetics; sarvān = all; janasthāna-niketanān = residing in Janasthāna; dhṛṣṭaḥ = he is impudent; ca = and; jita-kāśī ca = he shines with victory in battle; nṛśaṁsaḥ = he is a cruel; puruṣa-adakaḥ = cannibal; avaliptaḥ ca = an arrogant; pāpaḥ ca = sinner; tvām ca = You; tāta = dear child; na mṛṣyate = he cannot tolerate.
GLOSS. Jita-kāśī refers to one who is victorious in battle during which one wears a girdle of muñja grass.1