अवष्टब्धधनुं रामं क्रुद्धं च रिपुघातिनम्।
ददर्शाश्रममागम्य खरः सह पुरःसरैः॥
avaṣṭabdha-dhanuṁ rāmaṁ kruddhaṁ ca ripu-ghātinam
dadarśāśramam āgamya kharaḥ saha puraḥ-saraiḥ
avaṣṭabdha-dhanum = Him holding a bow; rāmam = Rāma; kruddham = was angry; ca = and; ripu-ghātinam = the killer of His enemies; dadarśa = saw; āśramam = His āśrama; āgamya = reached; kharaḥ = Khara; saha puraḥ-saraiḥ = and his attendants.
Rāma, the killer of His enemies, was angry. Khara and his attendants reached His āśrama and saw Him holding a bow.1
1 Rāmāyaṇa-bhūṣaṇa: dhanyata iti dhanuḥ. dhana dhānya ity asmād dhātoḥ “bhṛ-mṛśīṅ-tṛ-caritatsarita-nidhanimī-masjibhya uḥ” ity auṇādika-sūtreṇa u-pratyayaḥ. “dhanuṣāṁ ca dhanuṁ viduḥ dhanur ivājani-vakraḥ” iti kavi-kāvya-prayogaś ca.
This chapter describes a tumultuous battle.