अयं विनिहतः संख्ये दूषणः सपदानुगः।
महत्या सेनया सार्धं युध्वा रामं कुमानुषम्॥
शस्त्रैर्नानाविधाकारैर्हनध्वं सर्वराक्षसाः।
एवमुक्त्वा खरः क्रुद्धो राममेवाभिदुद्रुवे॥
ayaṁ vinihataḥ saṅkhye dūṣaṇaḥ sapadānugaḥ
mahatyā senayā sārdhaṁ yudhvā rāmaṁ kumānuṣam
śastrair nānā-vidhākārair hanadhvaṁ sarva-rākṣasāḥ
evam uktvā kharaḥ kruddho rāmam evābhidudruve
ayam = here; vinihataḥ = have been killed; saṅkhye = in battle; dūṣaṇaḥ = Dūṣaṇa; sa-pada-anugaḥ = and his followers; mahatyā = a great; senayā = army; sārdham = with; yudhvā = fight with; rāmam = Rāma; kumānuṣam = [this] evil man; śastraiḥ = with weapons; nānā-vidha-ākāraiḥ = of various kinds; hanadhvam = and kill [Him]; sarva-rākṣasāḥ = all of you rākṣasas; evam = this; uktvā = having said; kharaḥ = Khara; kruddhaḥ = became angry; rāmam eva = Rāma; abhidudruve = and attacked.
“Dūṣaṇa and his followers have been killed here in battle. All of you rākṣasas, with a great army fight with [this] evil man Rāma and kill [Him] with weapons of various kinds!” Having said this, Khara became angry and attacked Rāma.
1 Rāmāyaṇa-bhāva-dīpa: kumānuṣaṁ kau bhūmau manuṣyākāra-prāptam.
The author then enlists those army supervisors from the next text.
GLOSS. Kumānuṣam (literally “evil man”) means “one who has assumed a human form on earth.”1